“Viss! Man ir apnicis strādāt šefa labā! Vēlos strādāt savā labā, nevis kādam citam!”
Tāds ir viens no iemesliem, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību.
Kāpēc mums nepatīk strādāt kāda labā? Jo šķiet, ka viņš saņem pārāk daudz, bet mēs – pārāk maz.
Padomāsim. Kad algotais darbinieks Kaspars uzsāk savu uzņēmējdarbību, kas notiek? Kaspars pats kļūst par šefu citiem. Vai arī nekļūst ne par ko. Jo pieteikties atkal citā darbā un strādāt kāda cita labā Kaspars vairs negrib. Bet izveidot savu uzņēmumu – tā ir liela atbildība. Agrāk vai vēlāk Kasparam būs jāpieņem darbinieki un jātop par priekšnieku. Par personu, kuru pats pirms neilga laika nevarēja ciest.
Tā ir cita spēle. Un citi noteikumi.
Ja kāds ir nolēmis kļūt par uzņēmēju, tam jāpieņem spēles noteikumus. Sākumposmā vienam pašam jāpilda pienākumus, ko varbūt iepriekšējā darba vietā pildīja dažādi darbinieki. Vienā personā gan vadītājs, gan ekonomists, gan sagādnieks, gan grāmatvedis, gan mārketinga speciālists, gan preču piegādātājs klientiem. Nav jēgas čīkstēt par nodokļu likmēm vai neapmierinošiem Valsts Ieņēmumu dienesta pārbaužu rezultātiem, jo bizness ir pilnībā viņa paša atbildība.
Bez šaubām, būt izpildītājam ir vieglāk nekā būt priekšniekam. Uz šefa pleciem gulstas liela atbildība par visu uzņēmumu. Pie viņa var pienākt jebkurš darbinieks un pieprasīt: “Dod šurp man algu! Man vienalga, kur tu to dabūsi, jo es esmu nostrādājis. Tāpēc man pienākas! Izmaksā manu algu nekavējoties!” Un šefs ir spiests sameklēt naudu algas izmaksai, lai gan tajā brīdī firmas finanšu stāvoklis var nebūt diez ko spīdošs. Jo viņš par to ir atbildīgs.
Vai uzņēmējs var būt neatkarīgs?
Tie ir maldi, ka savs uzņēmums nozīmē neatkarību. Esmu neatkarīgais uzņēmējs – o jā, skan labi! Bet tāds nemaz nevar būt. Jebkurš uzņēmējs ir atkarīgs no visiem un visa kā.
Pieņemsim, Tu vēlies kļūt par pašnodarbināto. Visu darīt pats. Būt neatkarīgs. Padomā, vai tiešām Tu visu viens pats darīsi? Neizmantosi internetu? Neizmantosi cilvēkus datortehnikas un preču piegādei? Ja Tu visu dienu ražosi, kurš pārdos un piegādās? Ja Tu pats piegādāsi, kurš sagādās materiālus un ražos? Ikviens ir atkarīgs no apkārtējās pasaules.
Ja vēlies būt 100% neatkarīgs, pamēģini pilnībā atteikties no telefona sakariem, elektrības, degvielas uzpildes, visām modernajām tehnoloģijām, pārtikas piegādātājiem, veselības aprūpētājiem, bērnudārziem, skolām, autoceļu uzturētājiem, banku sistēmas un daudz kā cita, bez kā nav iedomājama ikdiena XXI gadsimtā. Pat bezpajumtnieki ir atkarīgi no citiem, citādi mēs viņus nesastaptu lielpilsētās.
Mēs strādājam cits citam.
Lai Tu labāk izprastu situāciju, ņemsim kādu piemēru.
Kāda uzņēmīga speciāliste vārdā Madara uzsāk savu mazo biznesu. Sāk piedāvāt, teiksim, grāmatvedības ārpakalpojumus. Viņa ir pašnodarbinātā persona. Tā nu kādu dienu pie viņas ierodas pirmais klients, kuram pēc nedēļas ir noteikta tematiskā pārbaude. Viņš tai nav gatavs. Madara izvērtē situāciju, piedāvā risinājumu un perfekti paveic savu darbu.
Klients ir bezgala apmierināts un sajūsmināts izstāsta saviem paziņām par pakalpojumiem, kuru viņš ir saņēmis caur Madaru. Ņemot vērā ieteikumu, caur šo klientu pie Madaras ierodas vēl trīs citi klienti. Madara nopriecājas un uzņemas sakārtot grāmatvedību arī šiem trim cilvēkiem. Pēc kāda laika caur šiem trim atnāk vēl septiņi. Lieliski! Bizness plaukst! Un Madara nodomā – redz, kā man pašai ir izdevies visu noorganizēt! Es to paveicu! Es!
Bet padomāsim, kas tad šeit ir noticis… Faktiski šis pirmais klients strādā Madaras labā, jo ir piesaistījis viņas biznesam trīs jaunus cilvēkus. Cerams, ka Madara ir pateikusies viņam un ir piedāvājusi kā atlīdzību kādu pakalpojumu bez maksas. Piemēram, gada pārskata sastādīšanu par brīvu.
Tavā biznesā ir iesaistījusies visa apkārtējā pasaule
Jebkurā biznesā tiek veidota formāla vai neformāla komanda. Madarai faktiski ir uzradušies neformāli “pārdošanas menedžeri”. Tie savam paziņu lokam ar sajūsmu vēsta, cik viņa ir lieliska grāmatvede. Jautājums – vai Madara joprojām var apgalvot, ka viena pati visu ir noorganizējusi? Mūsuprāt, vairs ne. Viņas darbībā ir iesaistījusies visa apkārtējā pasaule. Ja jaunā uzņēmēja atrod iespējas atlīdzināt šiem cilvēkiem, tad šīs attiecības turpināsies vēl ilgi. Savukārt, ja kāds klients ir ieteicis Madaras pakalpojumus 10 – 15 citiem cilvēkiem un par to pretī neko nesaņem, ļoti iespējams, ka ar laiku viņam tas apniks. Kā dēļ viņam censties? Viņš pārstās būt jaunās grāmatvedības firmas pārdošanas menedžeris. Madaras biznesa attīstība apstāsies.
Tu jau saproti, par ko mēs runājam. Jebkurā biznesā piedalās cilvēki. Pat jau Tev vēl nav sava biznesa, Tu jau šobrīd esi iesaistījies neiedomājami daudzos biznesos. Apskaties savu ikmēneša bankas konta pārskatu un Tu sapratīsi, ka esi iesaistījies sava bērna skolas, Rimi, Latvenergo, Neste, Narvesen, Tele2, Lido, Drogas, Rīgas Siltums, baznīcas, kaimiņu beķerejas un daudzos citos biznesos. Kur pastāv sekmīga mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, pastāv arī bizness.
Un, lai kāds arī būtu Tavs jaunais bizness, gribot negribot Tu kļūsi par priekšnieku, kura labā kāds strādās. Bet Tu kā priekšnieks savukārt strādāsi savu darbinieku labā.
Izvairīties no atbildības vai tomēr kļūt par uzņēmēju?
Padomā, kurš tad firmā no rīta līdz vakaram pūlas nodrošināt visus firmas darbiniekus ar darbu un naudu? Tas ir priekšnieks. Ko dara darbinieks? Tas katru dienu ierodas izpildīt priekšnieka norādījumus, lai par to saņemtu atlīdzību. Kāda ir darbinieka atbildība? Laicīgi ierasties darbā un kvalitatīvi veikt savus pienākumus. Par visu citu atbildīgs ir organizators.
Ja šefs aizkavējas ar algas izmaksu, darbinieks nekautrējas pieprasīt. Viņu nesatrauc, ka šefs tajā dienā pat nenojauš, no kurienes lai to naudu dabū. Un šefs ir izvēles priekšā – godīgi atzīties un atlaist konkrēto darbinieku štatu samazināšanas dēļ, kā tas daudzviet notiek, vai arī apsolīt algas izmaksu kaut kad nākotnē, kad situācija atrisināsies. Parasti šefs negrib sarūgtināt savu darbinieku ar atlaišanu, tāpēc kā politiķis tik sola un sola, bet darbinieks tik strādā un strādā. Nu jau bez atlīdzības.
Atlaist darbinieku vai palikt viņam parādā? Firmas priekšnieks līdz pat pēdējam brīdim ir pārliecināts, ka tūlīt, tūlīt situācija atrisināsies un algu varēs izmaksāt.
Ko nozīmē strādāt sev?
Ko tad īsti nozīmē strādāt sev? Ja Tu kaut ko izgatavo un tikai pats arī lieto, tad jā – Tu strādā tikai sev. Kas notiek, kad Tu vēlies arī kaut ko pārdot? Ja vien pats neesi pārdošanas eksperts, ir jāpiesaista pārdevēji un jāizstāsta tiem par Tavu jauno veikumu. Viņi sāk par to stāstīt citiem, un produkts tiek pārdots. Tavi pārdošanas speciālisti saņem savus procentus, Tu – savus. Rodas jautājums: kurš kura labā strādā? Vai Tu strādā šo pārdošanas speciālistu labā, lai radītu viņiem gan produktu pārdošanai, gan apstākļus, lai viņi var savai ģimenei nopelnīt iztiku? Vai viņi strādā Tavā labā, pārdodami Tavu produktu? Gan viens, gan otrs. Tā ir partnerība!
Tā ir ilūzija, ka cilvēki strādā kāda labā. Cilvēki vienmēr strādā savā labā. Vienkārši vairums piesakās darbā pie kāda, lai neuzņemtos atbildību par visiem firmas organizācijas jautājumiem. Lai izvairītos no daudzajiem pienākumiem, kas jāpilda firmas īpašniekam, cilvēki labāk izvēlas algotu darbu. Uzsāk strādāt kādam citam. Un iedomājas – ja es kāda labā strādāju, tad man ir tiesības prasīt algu.
Ja Tu pats esi šefs, Tu nevari prasīt algu no kāda. Ja nav kasē naudas, Tu pats un Tava ģimene paliekat bez iztikas līdzekļiem. Bet Tev vienalga ir pienākums izmaksāt algu darbiniekiem. Kuram ir izdevīgāka situācija?
Iespējams, ka šefam ir vairāk naudas, bet viņam ir arī daudz šīs naudas prasītāju, kuri uzskata, ka viņiem pienākas.
Mūsuprāt, nav iemesla satraukties, ka kādam ir priekšnieks. Par to ir jāpriecājas! Caur šādiem uzņēmīgiem ļaudīm mēs varam saņemt pieredzi sava biznesa organizēšanā. Jā, varbūt reizēm šķiet, ka šefs dara kaut ko ne tā. Tad jautājums – kuram pieder šī firma? Tev vai šefam? Tā ir viņa firma. Viņa atbildība.
