Manā vecumā vēl apgūt angļu valodu un iemācīties salsu? Pārāk vēlu… Man uzsākt savu biznesu pēc 30 valsts iestādē nostrādātajiem gadiem? Pārāk vēlu… Sākt beidzot dzīvot? Pārāk vēlu…. Man jau ir par vēlu…
Vai arī Tu mēdz šādi atteikties no piedāvātajām iespējām, bieži vien varbūt pat nespējot lēmumu racionāli pamatot?
Vienkārši mēs tā esam nolēmuši. Un tas mūs bremzē.
Kurā vecumā pārstāt sapņot par nākotnes panākumiem?
Varbūt 60 gadu vecumā izvirzīt mērķi iekļūt Rīgas “Dinamo” pamatsastāvā, ja nekad nav spēlēts hokejs, varētu būt pārāk ambiciozs mērķis. Arī citur profesionālajā sportā būs grūti apsteigt jaunos.
Taču ir daudz citu piemēru – kāds ķīniešu vectēvs vārdā Wang Deshun savos 80 gados kļuvis par pieprasītu modeli. Citi 70 gadu vecumā uzsāk studēt mākslas akadēmijā vai kļūst par aktieriem. Vēl citi publicē savu pirmo romānu vai dzejas krājumu.
Franču postimpresionisma gleznotāja Pola Sezana labākie darbi esot tapuši pēc viņa 60 gadu dzimšanas dienas.
Rīgā notikušajā Džona Maksvela seminārā “Miljons līderu” satikām daudzas pavisam sirmas kundzes. Vienai no tām, visticamāk, bija jau pāri 80, bet viņa nebūt vēl nedomāja par kapiem, ar draudzenēm dedzīgi apspriežot jaunās idejas.
90 gadu vecumā karaliene Elizabete II joprojām vada automašīnu. Lattelecom organizētajās bezmaksas datorapmācībās esot pieteikušies pat 91 un 93 gadus veci seniori.
Lai iekļūtu Ginesa rekordu grāmatā kā vecākais Everestā uzkāpušais, nu jau ir jābūt vismaz 85 gadus sasniegušam.
Un, starp citu, kāda Spānijas iedzīvotāja esot dzemdējusi dvīņus 64 gadu vecumā, kamēr pirmais bērns viņai piedzimis 58 gadu vecumā.
Tas tiešām iedvesmo.
Pētījumi pierāda, ka jebkurš cilvēks spēj radoši pilnveidoties vismaz līdz 75 – 80 gadu vecumam. Tātad arī apgūt svešvalodas vai iemācīties jebko citu sev pilnīgi jaunu.
Tajā pat laikā daudzi sevi sāk ierobežot jau 30 – 35 gadu vecumā. Dažiem viss ir jau zināms drīz pēc vidusskolas absolvēšanas.
Ir jau par vēlu kaut ko mainīt. Ko nu vairs…
Viņu izaugsme ir apstājusies. Kādreiz tie ir mēģinājuši. Tiem nav izdevies, tāpēc – vairs nav nemaz vērts censties!
Bet viss joprojām var notikt! Šodien vai rīt. Tikai mēs paši izlemjam, kam būs lemts notikt un kam ne.
Atceries par saviem sapņiem, kurus jau esi nolicis plauktiņā “ir par vēlu”, un jau no rītdienas sāc kaut ko darīt, lai tos piepildītu!
Varbūt Tu to spēsi paveikt ātri. Varbūt tas prasīs vairākus gadus. Nu, un?
Mūsu vecuma ietekme uz panākumiem dzīvē ir pārvērtēta. Visus ierobežojumus mēs sev radām paši.
Vai Tu uzskati, ka ir jau par vēlu? Pārstāj taču reiz fokusēties uz savu vecumu!
