Kopš padomju laikiem liela daļa Latvijas sabiedrības biļešu tālākpārdošanu uzskata par likuma pārkāpumu, izrādot sašutumu par sadārdzinātām Jaunā Rīgas teātra izrādes “Brodskis/Barišņikovs” vai Dziesmu svētku noslēguma koncerta biļetēm. Tikmēr biļešu tālākpārdošana pasaulē ir nopietns bizness, ar ko nodarbojas daudzi.
Šis bizness prasa pavisam nelielus ieguldījumus un ir pieejams jebkuram. Vienīgie nosacījumi – savas maksājumu kartes un interneta pieejamība. Bieži vien biļešu tālākpārdošanu izmanto studenti, iegādājoties 3 biļetes, no kurām 2 cenšas pārdod dārgāk. Šā darījuma rezultātā students apmeklē koncertu bez maksas un, iespējams, vēl nosedz savus ceļa izdevumus.
Cik tas ir likumīgi?
Varbūt ne vienmēr tas ir ētiski. Ja biļešu tālākpārdevēji savu preci būtu nozaguši, tad tas tiešām būtu nosodāms pasākums. Visādi citādi šāda komercdarbība ir tikai viens no daudzajiem uzņēmējdarbības veidiem. Mūsu valstī nav tāda likuma, kas aizliegtu tālākpārdot pasākumu biļetes. Kopš tālā 1992.gada ir svītrots Krimināllikuma pants par spekulāciju, tas ir, preču ar noteiktu cenu uzpirkšanu un to tālākpārdošanu iedzīvošanās nolūkā. Tagad šāda “iedzīvošanās” ir ikvienas SIA pastāvēšanas iemesls. Kapitālisma apstākļos visu nosaka pieprasījums un piedāvājums. Jebkurš interesents var reģistrēt savu saimniecisko darbību, lai lēti pirktu un dārgi pārdotu, gūstot sev peļņu. Biļešu pārdošana ne ar ko īpaši neatšķiras no arbūzu vai akciju tirdzniecības.
Ja kāds internetā nopērk kaut vai 300 biļetes, viņam uz to ir tiesības. Nekādi ierobežojumi nav noteikti. Pašā darbībā nav nekā nelikumīga. Tas ir pircēja risks. Ja viņš uzskata, ka pieprasījums būs liels un būs iespējams biļetes pārdot ar peļņu, viss ir kārtībā. Ja risks neattaisnojas – pircējs cieš zaudējumus. Jautājums ir tikai par nodokļu nomaksu. Ja saimnieciskā darbība ir reģistrēta, gada beigās tiek iesniegta ienākumu deklarācija un no peļņas tiek nomaksāti nodokļi, viss ir kārtībā.
Vai par negodīgu komercpraksi varētu nosaukt lielveikalu 200% uzcenojumu atsevišķām precēm? Reti kurš tam piekritīs. Tas ir vienkārši bizness. Nopirkt vairumā lēti un pārdot mazumā ar uzcenojumu. Ņemot to vērā, pareizāk būtu beidzot arī šīs nozares uzņēmējus saukt nevis par spekulantiem vai andelmaņiem, bet par, piemēram, tiešsaistes biļešu brokeriem.
Ja kādam nepatīk par produktu pieprasītā cena, tas var nepirkt. Neviens neliedz meklēt lētākas iespējas. Neētiska rīcība varētu būt, ja, teiksim, Latvijas Olimpiskās komitejas vadība, izmantojot savu dienesta stāvokli, mēģinātu lielu skaitu sev pienākošos biļešu pārdot otrreizējā tirgū.
Māksliniekam vai sportistiem ir pilnīgi vienalga, par kādu cenu otrreizējā tirgū kas tiek pārdots. Svarīgi, lai ieplānotais biļešu skaits ir izpārdots. Bieži vien mākslinieki ir pat ieinteresēti šādā situācijā. Kaut vai lai saprastu, kāda ir maksimālā cena, kuru kāds ir gatavs samaksāt. Īstu fanu nesatrauks norāde, ka “biļešu tālākpārdošana un izmantošana komerciālos nolūkos ir aizliegta”.
Kāpēc ar to nodarboties?
Gandrīz jau pagājuši tie laiki, kad nosalušie biļešu tirgotāji centās uzrunāt katru garāmgājēju pie pasākuma norises vietas. Izpriecu tīkotāju pasaulē ir tik daudz! Lai nestāvētu rindās, vairums vēlas iegādāties biļetes jau iepriekš. E-biļešu pieejamība ļauj iegādāties jebkuras biļetes kaut vai no Austrālijas, ērti sēžot mājās klubkrēslā. Tikpat vienkārši ir tās attālināti pārdot mazāk izveicīgiem interesentiem caur TicketNetwork, Ebay, TicketCity, Viagogo (šeit ar Lyoness karti var pat saņemt kādu procentu atpakaļ), TickPick vai Razorgator. Pasaulē otrreizējā biļešu tirgus apgrozījums sasniedz 10 miljardus. Gandrīz pusi no tā veido sporta pasākumu biļetes, trešdaļu – koncertu un festivālu biļetes, bet desmito daļu – teātru biļetes.
Pasaulē nav nekas neparasts nopelnīt 30 tūkstošus, biļešu iegādē investējot 10 tūkstošus. Ņemot vērā patērēto laiku, sanāk nopelnīt savus 500 – 1000 eiro par katru ieguldīto stundu. Ja nav tik daudz naudas, protams, var sākt arī ar mazākām summām.
Kādas biļetes iegādāties?
Maz ticams, ka spēsi pietiekami pelnīt ar Latvijā notiekošajiem pasākumiem. Tikai atsevišķi pasākumi ir tik ļoti pieprasīti, lai uzņemtos risku izpirkt visas biļetes. Tāpēc ir patīkami, ka internetā šim biznesam nav robežu. Piemēri – dažas populāras Brodvejas izrādes vai filmu pirmizrādes Ņujorkā. Tādu populāru grupu kā “Coldplay” fani Rietumu valstīs ir ar mieru par koncerta apmeklējumu maksāt no 300 līdz 700 eiro. Tradicionāli liela publikas interese ir par Olimpiādes atklāšanas ceremonijām, pasaules čempionātiem futbolā vai Superkausa finālu amerikāņu futbolā. Par Formula-1 apmeklējumu ir gatavi maksāt 100 – 500 eiro. Pirms K.Porziņģa komandas “Knicks” mača var palaimēties nopirkt biļeti par nieka 6 dolāriem, bet, ja kāds vēlēsies skatīt Kristapu sev pavisam blakus, var nākties šķirties no 1000 dolāriem. Biļete uz NBA spēļu finālu var maksāt tikpat, cik labs auto – 50 tūkstošus dolāru. Piemēram, lai noskatītos, kā Super Bowl finālā sacenšas “Falcons” ar “Patriots”, jābūt gatavam ieguldīt vismaz 3500 dolārus. Šķiet daudz? Cilvēki maksā 20 tūkstošus dolāru par labākajām sēdvietām. Bet Vimbldonas tenisa turnīra fināla vērošana no VIP vietām var izmaksāt pat 65 tūkstošus.
Kas būtu jāievēro?
Ja Tu saproti, kā darbojas kaut vai DEPO veikali, tad šis bizness nav nekas īpaši atšķirīgs. Tu atrodi iespēju pirmais nopirkt biļetes vairumā un tad pārdod tās pa vienai. Gluži tāpat kā iegādāties 100 kastes LED spuldžu, lai tās pa vienai pārdotu visiem saviem kaimiņiem.
Vienmēr pastāv risks, ka visas biļetes nebūs iespējams pārdot. Vai kādam būs vajadzīgas Tavas desmit neizmantotās biļetes uz aizvakardienas pasākumu? Tāpēc sekmīga biznesa pamatā ir iespējamā pieprasījuma pārzināšana.
Lai mazinātu krāpšanās risku, labākās otrreizējās tirdzniecības vietnes piedāvā dažādas garantijas. Piemēram, biļešu pārdevējs nesaņem savu naudu, kamēr biļete nav sekmīgi reģistrēta pasākumā. Tāpēc Tev kā pārdevējam būs nemitīgi jārūpējas par sava augstā reitinga saglabāšanu. Uzticēšanās rada iespēju attīstīt biznesu ilgtermiņā.
Iepriekš būtu vēlams izpētīt, kā strādā katra no biļešu tirdzniecības vietnēm. Ja esi atvēris savu portālu, atceries, ka pircēji vienmēr steidzas, tāpēc nevēlēsies pirkt biļetes sarežģīti saprotamās vietnēs. Ar laiku Tu vari savākt pircēju datu bāzi, lai informētu tos par pēdējā brīža iespējām un jaunumiem.
Vai šāds bizness var radīt pasīvos ienākumus?
Maz ticams, pat ja izveido savu automatizēto interneta vietni. Ja Tu nestrādā, tas ir, regulāri neuzpērc biļetes, tad arī ienākumu nav.
