Mūsu dzīvi nosaka ieradumi. Turpinām darīt visu ierastajā veidā, jo tā ir komfortabli. Tas it kā jau nebūtu nekas slikts, bet ilgstoša atrašanās komforta zonā rada psiholoģiskas barjeras. Ja nedarām neko jaunu, ar laiku sākam uzskatīt, ka to nemaz nespējam. Varbūt kaut ko gribam, bet baidāmies darīt.
Bailes ir mūsu organisma normāla aizsargreakcija. Visi baidās. Pat tie, kas uzņem selfijus no TV torņa smailes.
Mēs baidāmies piezvanīt klientiem. Mēs baidāmies mainīties, lai nepazaudētu vecos draugus. Mēs baidāmies no panākumiem, jo – ko tad? Mēs baidāmies dzīvot.
Bet visbiežāk mēs baidāmies no tā, ko paši visvairāk vēlamies. Piemēram, iepazīties ar kādu sev simpātisku vai biznesam nozīmīgu cilvēku. Kad tas beidzot ir izdevies, kad esam pārvarējuši sevi – sajūtas ir fantastiskas. Jā, es to izdarīju!!! Secinājums – jāsāk darīt tas, no kā ir bail!
Kļūt pārāk nopietnam – tā ir novecošanas pazīme
Nevajag sevi uztvert pārāk nopietni. Daži jau 35 gadu vecumā ir kļuvuši pārāk nopietni, lai vispār ko jaunu vairs uzsāktu. Tas ir skumji. Pamošanās noteiktā laikā, tās pat brokastis ar kafiju, došanās pa vienu maršrutu uz biroju, vienādi pienākumi jau desmito gadu, tikšanās ar vieniem un tiem pat kolēģiem… Nav brīnums, ka daudzas profesijas tiek aizstātas ar robotiem.
Ja neriskēsi un nemainīsi ieradumus, neko daudz nedos ne gudru grāmatu lasīšana, ne motivējošu semināru apmeklējumi, ne astrologa konsultācijas. Varbūt ir pienācis laiks nomainīt ikdienas rutīnu pret piedzīvojumiem?
Tev noteikti pašam radīsies daudz traku idejas. Zemāk vismaz 30 ieteikumi iedvesmai:
Ielādē kādu nezināmu datorprogrammu un apgūsti to.
Nelasi ziņas, ja, piemēram, rīts ar Delfi ziņām paņem ik dienas vismaz stundu laika.
Ja neproti dziedāt, uzstājies ar karaoke kādā bārā.
Uzaicini kādu bezpajumtnieku pusdienās un uzklausi viņa stāstu.
Lidinies virs Rīgas ar paraplānu.
Nolec kails ar gumiju no gaisa trošu vagoniņa Siguldā.
Uzstājies lielas auditorijas priekšā.
Apskauj kādu svešinieku.
Katru mēnesi izlasi kādu grāmatu, lai papildinātu savu vārdu krājumu un atvērtos jaunām idejām.
Ielec ezerā ar visām drēbēm.
Ja nekad to neesi darījis, noskuj matus uz nulli.
Apgūsti kādu jaunu prasmi interneta kursos.
Pastaigājies viens pa pilsētu līdz pat rītam un tad dodies brokastīs kādā pilnīgi nepazīstamā kafejnīcā.
Apmeklē deju kursus, lai iemācītos valsi un tango.
Ja internets ir kļuvis par ikdienu, svētdienās pilnībā atslēdzies no sociālajiem tīkliem un e-pastiem un meties iekšā reālajā dzīvē.
Izmēģini SUP dēli kādā no Latvijas ezeriem.
Piesakies nākošā gada maratonam un sāc pa vakariem tam gatavoties.
Ja esi pieradis izmantot GPS, tad dodies uz kādu nepazīstamu vietu un orientējies pēc kartes.
Televīzija ir lielisks veids, kā aizbēgt no realitātes, tāpēc mēģini pāris nedēļas iztikt bez sēdēšanas pie TV ekrāna.
Ja bez tā nekādi nevari iztikt, noskaties filmu kādā Tev nesaprotamā valodā.
Sameklē Facebook savus bērnudārza biedrus.
Pamēģini vakariņās kādu pilnīgi jaunu ēdienu.
Lai paplašinātu savu redzesloku, sadraudzējies ar cilvēkiem, kuri Tev nav ne radinieki, ne kolēģi.
Piesakies par brīvprātīgo kādā pasākumā – piemēram, izdali bezpajumtniekiem pusdienas Krišnas centrā.
Sāc nodarboties ar jogu.
Izmitini tūristus savā dzīvoklī.
Lai iegūtu pārliecību par saviem spēkiem, apmeklē karatē vai džudo treniņus.
Kāp kalnos, uzsākot ar Tatriem un tiecoties uz Himalajiem.
Ja esi savas nozares speciālists, piesakies par mentoru jauno talantu apmācībām.
Pārsteidz sētnieku, piesakoties viņa vietā notīrīt sniegu no ielas.
Pārģērbies par bezpajumtnieku un tādā paskatā apmeklē lielveikalu “Alfa”.
Stāvi tramvajā uz vienas kājas.
Tāpat vien uzdāvini 20 eiro kādas ēdnīcas apkopējai.
Lielākais risks – riska neesamība un piekrišana palikt viduvējībai
Varbūt tas viss sākumā šķitīs muļķīgi. Varbūt pēc kāda laika paziņas sāks uzskatīt Tevi par nenormālo. Varbūt Tevi uzskatīs par kādu sektantu. Tas ir labi. Tātad Tu vairs neesi pelēkās masas sastāvdaļa. Ja staigāt apkārt ar drūmu sejas izteiksmi, lielu daļu brīvā laika vērot uz dzīvi no malas ekrānā, tēlot apstākļu upuri un būt skeptiski noskaņotam pret visu nozīmē būt “normālam”, padomā, vai tas patiešām ir tas, ko Tu vēlies? Tikai, izejot ārpus savas komforta zonas, būs iespējams kļūt par savas dzīves noteicēju.
Svarīgi, lai Tu sāc domāt un rīkoties neierasti. Lai paskaties uz apkārtējo pasauli citām acīm. Lai šaubu un vilcināšanās vietā rīkojies un uzdrīksties. Cita attieksme var daudz ko dzīvē izmainīt. “Nu, nezinu…” Šķiet, taisnība ir H.Fordam – ja tici, ka Tu vari, vai arī, ja tici, ka tas nav iespējams, abos gadījumos Tev ir taisnība!
Nekad nav par vēlu uzsākt ko jaunu. Ja neesi apmierināts ar vakardienu, šodien mēģini darīt ko savādāk. Kā esot teicis Alberts Einšteins: “Ir neprāts darīt vienmēr vienu un to pašu un gaidīt atšķirīgus rezultātus.” Ja Tu uzskati sevi par slinku un kautrīgu, tad tikai Tu pats vari to mainīt.
