Mēs dzīvojam smaržu pilnā pasaulē. Tipogrāfijas krāsas smarža no jaunas naudas zīmes, brokastu kruasāns, tikko atvērts Piebalgas Senču alus, pludmales sāļais gaiss, mežs pēc lietus, rožu dārzs… Katrs aromāts izraisa kādas asociācijas, uzmundrina, izprovocē, izsauc atmiņas.
Pāderbornas universitātes zinātnieki Vācijā jau 1998.gadā izsecināja, ka gan attiecīga mūzika, gan smaržas spēj piesaistīt un noturēt klientus, un tā nu radās jauna tendence – aromātu mārketings, kura globālais apgrozījums nu jau pārsniedz 300 miljonus eiro gadā. Pētījumos tika atklāts, ka dēļ patīkamajiem aromātiem telpā:
- apmeklētājiem preču sortiments šķiet par 47% pievilcīgāks;
- personāls – par 40% zinošāks un laipnāks;
- veikals – par 27% tīrāks;
- klienti uzkavējās par 20% ilgāk;
- gatavība veikt pirkumu palielinājās par 15%;
- veikala apgrozījums pieauga par 6%!
Mana pirmā iepazīšanās ar šo mārketinga metodi notika, beidzot izprotot, kāpēc nespēju paiet garām tuvējai beķerejai bez pirkuma. Tās ventilatori pūta kanēļa smaržu tieši ielas virzienā! Nu, paņemšu vienu kanēļmaizīti…
Pieaudzis cilvēks, ja vien trakoti nesmēķē, varot noteikt pat 10 tūkstošus dažādu smaržu. Atšķirībā no citām mūsu sajūtām, smaržu impulsi ceļo pa dažādām smadzeņu daļām, nevis tiekot apstrādāti centralizēti. Kafijas aromātam tāpēc ir daudz spēcīgāka ietekme uz mūsu emocijām nekā krūzītes temperatūrai vai dzēriena garšai.
Patīkamas atmiņas mums liek atkārtot pieredzi, nepatīkamas – izvairīties. Kā tas notiek dzīvē?
Smarža ir otra svarīgākā sajūta pēc redzes. Piemēram, man pat pieticīgas brokastis vai troksnis aiz loga tā neizbojā iespaidu par viesnīcu kā istabiņā jūtamas nelāgas smakas…
Tāpēc jau gadus trīsdesmit Singapūras nacionālā aviokompānija karstos dvieļus pirms maltītes apsmidzina ar ziedu un citrusu aromātu, lai padarītu noslēgto lidmašīnas telpu patīkamāku.
Svaigi grauzdētas kafijas smarža benzīntankos palielina kafijas noietu 3 reizes, ļaujot nopelnīt pat vairāk nekā no degvielas uzpildes.
Pircēji patīkami smaržojošā veikalā vai birojā jūtas kā mājās, tāpēc uzturas tur daudz ilgāk un atstāj vairāk naudas.
Jasmīns rada atbrīvotības sajūtu, zaļā tēja – bagātības sajūtu, ģerānija – mieru un mājīgumu. Lavandas aromāts darba pārtraukumos atjauno darbaspējas. Aromāti spēj novērst stresu, agresiju un depresiju.
Ceptuvē noderēs koriandrs, konditorijā – kanēlis vai vaniļa, zivju restorānā – citrusi, klīnikā – lavanda un kumelīte, vīna veikalā – sandalkoks, bet celtniecības materiālu veikalā – vaniļa un citrons.
Tūrisma braucienu uz Tuvajiem austrumiem rīkotāji izmanto vīraka un mirres aromātus… Autosalonā iederētos citrusu smaržas.
Vīriešus efektīvāk ietekmējot pačūlijas, kardamona un sandalkoka aromāts, sievietes – roze, jasmīns, vaniļa, ilang-ilangs.
Te gan jāsaka, ka sliktu preci šādā veidā pircējam “iesmērēt” tomēr nevajadzētu. Tāpat arī sintētiskos aromātus, manuprāt, varētu izmantot varbūt vien tirdzniecības centros ar augstiem griestiem un labu ventilāciju. Birojā vai nelielā veikalā nekas nevar būt labāks par dabiskām ēteriskajām eļļām, ko telpā izplata aromātu difūzers.
Tā ir vesela zinātne…
Aromātu mārketingam ir spoža nākotne. Izmanto šo tendenci! Un, iespējams, tas var kļūt pat par Tavu jauno biznesu!
/Jānis JAVA/
www.janisjava.com
Vai esi jau izmēģinājis kādu aromātu savā birojā vai veikalā? Ko Tu izvēlējies un kāpēc?
